CIMDI

2021. gada ciklu sāksim ar rakstainiem cimdiem. Ir janvāris, ziemas laiks, un, neskatoties uz klimata izmaiņām, ejot laukā, bez siltiem cimdiem neiztikt.

Cimdi mums ir ne tikai pašsaprotama un nepieciešama apģērba sastāvdaļa, bet arī simbolisks priekšmets un skaista dāvana. Latvijas arheoloģijas materiālā senākie atrastie cimdi datēti ar 13.gs., bet, domājams, tie lietoti arī agrāk. Cimdus un zeķes šajā laikā darināja adatas pinuma tehnikā. Ar vienu kaula adatu, izmantojot rupja vērpuma grodu vilnas pavedienu, veidoja blīvu pinumu. Šādi darinājumi teicami kalpoja aukstajās ziemās.

 Mums pazīstamā adīšana ar vairākām adatām ir apzināta kopš 15.gs. Tad arī sāk parādīties rakstaini cimdi: gan dūraiņi, gan pirkstaiņi. Latviešu tradicionālajā kultūrā, īpaši cilvēka mūža godos, cimdi izsenis ir neatņemama rituāla sastāvdaļa un simboliska dāvana.
Tas īpaši raksturīgi kāzās un bērēs. Meitai, darinot savu līgavas pūru, bija jānoada desmitiem pāru cimdu. Kāzās tie tika izdalīti gan kā dāvanas jaunajiem radiem, gan ziedoti nākošajai mājvietai, lai svētīga dzīvošana. Īpaši greznus cimdus kā dāvanu saņēma līgavainis.

Laikus domājot par aiziešanu no šīs pasaules, tika darināts "bēru pūrs", kur cimdi bija paredzēti zārka nesējiem. Tos adīja, izmantojot melno, balto un zaļo krāsu. Cimdu un zeķu adīšana pie mums joprojām ir visizplatītākais rokdarbu veids, tikai akcenti pamainījušies. Galvenā nozīme ir amata prasmju saglabāšanai un popularizēšanai, kā arī radošajām izpausmēm.

Latviešu rakstainie cimdi ir vieni no mūsu tautas identitātes simboliem. Joprojām daudzi jo daudzi to pāri aizceļo plašajā pasaulē, tos pēta un apbrīno. Atcerēsimies 2006.gadu, kad Latvijā notika NATO samits. Šī milzīgā, pasaules mēroga notikuma viesiem latviešu sievas kā dāvanu noadīja 2250 pāru rakstainu cimdu.

No mūsu muzeja krājuma izvēlējāmies parādīt divus atšķirīgus cimdu pārus. Vieni ir ar pagarinātu delma daļu, kuru vilka uz virsdrēbju piedurknes. Pagarinātā, grezni izadītā delma daļa bija gan kā rotājošs elements, gan teicami aizturēja vēju un aukstumu. Šie cimdi darināti 20. gs. 90. gados, to īpašniece dzīvojusi Penkules pagasta "Bērzājos".

Otri ir dubultie cimdi, kuriem ir krāsaina, rakstaina virskārta ar bārkstīm un balta, arī no vilnas dzijas adīta odere. Šie cimdi darināti 20. gs. 70. gados, to īpašniece strādājusi Tērvetes sanatorijā.

Aprakstu sagatavoja muzeja gide Inta Jansone.