Es ticu visam, kas nemelo.
Es ticu visam, kas izstaro labestību, sirsnību un mieru.
Es ticu ziediem, pļavai un mežam.
Ziedus dāvinām mātei, kad bērns piedzimst.
Ar ziediem pavadām cilvēku mūža galā.
Es ticu, ka rītdiena būs labāka, jo tumsā dzimst gaisma. Tā ir šodienas aktualitāte.
Skaļi vārdi ir kā cīruļputenis – tas atnāk un izkūst.
Tādēļ izstādē ir ziedi, Latvijas ainava un granīta monuments.
Tas viss bez skaļiem vārdiem pauž manu ticību labajam.
Zemgaliete, dobelniece, studējusi mākslas pedagoģiju, ainavu arhitektūru un dārzkopību. Strādājusi kā māksliniece un mākslas pedagoģe Dobelē un Rīgā. Kopš 2003. gada ir brīvmāksliniece. 2014. gadā izveidojusi divas privātstudijas Dobelē un Jaunpilī, organizē vasaras plenērus un vada gleznošanas meistarklases. No 1989. gada aktīvi piedalās izstādēs Latvijas dažādās pilsētās. Lielākās personālizstādes bijušas Rīgā Pēterbaznīcā, Rīgas latviešu biedrības namā, Jūrmalā, Valmierā, Jelgavā, Saldū, Tukumā, Kandavā, Kuldīgā, Rūjienā, Dobelē un citviet Latvijā. Ārpus Latvijas bijušas personālizstādes Lietuvā, ASV, Norvēģijā. Regulāri un aktīvi darbojas dažādos projektos, sadarbībā ar uzņēmumu Dobeles sveces izveidotas Ziemassvētku un ceriņu sveces ar Aijas Princes gleznu fragmentiem, tapis arī Dobeles “Ceriņautobuss” un Dobeles Dārzkopības institūtā krūzītes ar ceriņgleznojumiem. Izdotas arī vairākas grāmatas ar Aijas Princes ilustrācijām. Gleznotājas darbi atrodas Dobeles novada muzejā, Ojāra Vācieša, Tukuma muzeja fondos un daudzās pasaules valstu privātkolekcijās – Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Anglijā, ASV, Kanādā, Francijā, Spānijā, Itālijā, Somijā, Portugālē, Polijā, Armēnijā u.c.
2006. gadā iznācis Aijas Princes dzejoļu krājums “Pieskāriens” ar autores gleznu reprodukcijām.