29.maijā Siguldas novada Krimuldas pagasta Ziemeļu kapos atvadu vārdus un sveicienus no Latvijas novadiem veltījām izcilam Latvijas fotogrāfam, fotovēsturniekam un grāmatu autoram Pēterim Korsakam. Pēteris Korsaks – cilvēks leģenda, kurš paliks atmiņā, kā zinošs, atsaucīgs, sirsnīgs un iedvesmas dodošs jauniem darbiem.

Pētera Korsaka vārds paliks ierakstīts arī Dobeles novada vēstures lappusēs. Sākoties Trešās atmodas laikam, tieši ar Pētera Korsaka publikācijām laikrakstos, uzzinājām par iznīcinātiem pieminekļiem Latvijas pilsētās, kuri veltīti I.Pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem. Arī Dobelē, K.Zemdegas veidoto pieminekli kurš tika atklāts 1940.gada 9.jūnijā Vienības laukumā, 1950.gada 17.jūlijā uzspridzināja. Vēlāk uz pieminekļa pamatnes tika uzstādīts jauns Brāļu kapu piemineklis.

1988.gadā Pēteris Korsaks, kā Latvijas Kultūras fonda kritušo karavīru piemiņas kopšanas grupas dalībnieks, kopā ar Juri Dobeli, Valdi Šubrovski, Gunāru Birkmani un Andri Grūtupu Dobeles kultūras namā tikās ar dobelniekiem uz sarunu un diskusiju par Kultūras Fonda darbību un K.Zemdegas veidotā pieminekļa atjaunošanu Dobelē. Pieminekļa atjaunošanai bija nepieciešami 8 gadi, tie bija spraigu notikumu un pretrunu pilni. Atjaunoto pieminekli atklāja 1996.gada 21.septembrī, skvērā pie Dobeles pilsdrupām.

Par Dobeles Atbrīvošanas pieminekļa vēsturi ir izveidota grāmata, kuru papildina atmiņu stāsti par notikumiem kas saistīti ar pieminekļa atjaunošanu. 2.martā Dobeles Pilī notika grāmatas “Dobeles Atbrīvošanas piemineklis. Hronika. Stāsti.” atvēršana. Pasākumā klātesošs, un ar savu atmiņu stāstu, bija arī Pēteris Korsaks, kuru tagad varēs izlasīt tikai grāmatā.

Dobeles novada muzejs izsaka visdziļākos cieņas un līdzjūtības vārdus Pētera Korsaka tuviniekiem.