Pirmos Kurzemes dziedāšanas svētkus 1870. gadā organizēja Latvieši literārā biedrība, tās priekšgalā tobrīd bija biedrības prezidents, Dobeles mācītājs, latviešu valodas, etnogrāfijas un folkloras pētnieks Dr. Augusts Bīlenšteins. Biedrībā nodibināta īpaša Svētku komiteja, kurā darbojies pats Bīlenšteins, Kalnmuižas (Tērvetes) mācītājs Ādolfs Rutkovskis, diriģenti un ērģelnieki Jānis Bētiņš un Teodors Bekmanis.
Tas, ka Pirmie Kurzemes latviešu dziedātāju svētki notika tieši Dobelē, saistītāms ar Bīlenšteina piederību pilsētai. Izcilākā no Dobelē jebkad dzīvojušajiem un šeit daudz paveikušajiem cilvēkiem pēdas atrodamas ne tikai Dziesmu svētku dzimšanas sakarā, bet pat pilsētvidē – viena no Bīlenšteina kaislībām bijusi arī dārzniecība, kā progresīva un ar plašu skatu apveltīta personība, Bīlenšteins Dobelē iedzīvinājis vairākas tam laikam modernas ceriņu šķirnes. Jaunās šķirnes Bīlenšteins pasūtījis no Polijas, Krievijas un Vācijas stādaudzētavām un selekcionāriem. Vēl mūsdienās šie stādījumi identificējami Dobeles vācu mācītājmuižā. Ceriņi iestādīti arī pie ieejas Dobeles pilī – vietā, kas bijusi svarīga Bīlenšteinam kā izpētes objekts, vietā, kas kļuva par pirmo Kurzemes dziedāšanas svētku norises vietu. Dziedāšanas svētki, Bētiņš, Bīlenšteins, pilsdrupas un ceriņi, tas mūsdienās jau ir nesaraujams un izcils Dobeles un Latvijas mantojums.
Kopš šī senā notikuma Dobeles novada pilsētās un pagastos sarīkoti jau 80 tieši Dziesmu svētku tradīcijas ietveros rīkoti koncerti un notikumi – gan Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem veltīti ieskaņas koncerti, gan īpaši tiek atzīmētas pirmo Kurzemes dziedāšanas svētku apaļo jubileju notikumi. Pēdējie tiek rīkoti kopš 1990. gada un tikuši svinēti arī 2000. gadā, 2010. gadā, 2015. gadā, bet 2020. gadā nozīmīgo pirmo Kurzemes dziedātāju svētku 150 gadu jubileju aizēnoja pandēmija, kad kori gan uzstājās, taču tribīnes pulcēšanās lieguma dēļ bija tukšas.
Šajos pasākumos uzstājušies un novadu arī lielajos svētkos pārstāvējuši daudzi spēcīgi kolektīvi ar stiprām saknēm un garu vēsturi, piemēram, jauktais koris “Sidrabe”, jauktais koris “Viesturzeme”, Dobeles pilsētas sieviešu koris “Vizma”, jauktais koris “Septiņi sapņi”, Dobeles Valsts ģimnāzijas koris “Sadziedis”, pūtējorķestris “Dobele”.
Dobeles pilsētas kultūras nama paspārnē darbojas un novadu svētkos pārstāv vairāki deju kolektīvi - “Drellīši”, “Drīziņš”, “Dzīpars” un” Dobelnieki”. Tā pat aktīva ir tautas tautas lietišķās mākslas studija “Avots”, kas ar saviem darbiem piedalās Dziesmu svētku tautas lietišķās mākslas izstādēs.
Par katru Dziesmu svētku tradīcijā notikušo pasākumu vislabāk vēstī svētku programmas un notikumu atpoguļojums presē. Šeit aplūkojamas šo iespieddarbu kopijas un foto svētkiem.
Dobelē 1926. gadā izdotā Dobeles novada jaunatnes un dziesmu svētku laikraksta ‘Viestura cilts” titullapa.
Pirmo Kurzemes dziedāšanas svētku 120 gadu jubilejas notikuma atspoguļojums presē.
Kurzemes novada dziesmu svētku 120 gadu svinības Dobelē
Pirmo Kurzemes dziedāšanas svētku 120 gadu jubilejas notikuma atspoguļojums presē.
Dobeles zonas dziesmu svētku programmas titullapa. Svētki notika 1972. gada 9. jūlijā Dobelē, Komjaunatnes parka (tagad Ķestremeža) estrādē.
Dobeles rajona Dziesmu un deju svētku programmas titullapa. Svētki veltīti V.I.Ļeņina 100. dzimšanas dienai, Padomju Latvijas 30. gadadienai un 100. gadadienai , kopš pirmajiem Kurzemes novada dziesmu svētkiem Dobelē, notika 1970. gada 5. jūlijā.
Dziesmu un deju svētku tradīcija Dobeles novadā fotogrāfijās
20. gadsimta 20. un 30. gados.
Dziesmu svētku dalībnieki 1926. gada 1. augustā Dobeles pilsdrupās. Pirmajā rindā centrā – prezidents Jānis Čakste ar kundzi Justīni Čaksti.
Dziesmu svētki Dobeles pilsdrupās 1935. gada 4. augustā.
Gatavošanās Dziesmu svētkiem Dobeles pilsdrupās 1935. gadā.
Dziesmu un mūzikas svētki 1935. gadā.
Padomju varas gados
Auru deju kolektīvs (vadītājs Auru skolas skolotājs Čevers) pašu darinātos tērpos 1962. gada Dziesmu svētkos Dobelē.
Dobeles kultūras nama un Auru deju kolektīvi iesoļo Daugavas stadionā Rīgā 1965. gada XIV Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos.
Auru jauktā kora dalībnieki gājienā uz Ķestremeža estrādi pa Zaļo ielu Dobelē 1964. gada 7. jūnijā. Otrajā rindā no labās – Auru kluba vadītāja Ņina Skurstene, kas vadīja senioru deju kolektīvu, kā arī drāmas pulciņu.
Dobeles rajona dziesmu un deju svētki 1972. gadā. Ķestermeša estrādē Dejo RKN deju kolektīvs.
Dobeles rajona dziesmu un deju svētki 1976. gadā. Dejo apvienotie deju kolektīvi.
Dobeles rajona Kultūras nama kora dalībnieces 1973. gadā.
Auru deju
kolektīvs 1964. gadā. No kreisās: Ausma Narvaiša (kolektīva vadītāja no
1964.-1967. gadam), Rūdolfs Narvaišs, Eduards Būmanis, Zinta Undenkova, Mārtiņš
Jansons, Astra Čikste, Auseklis Mitenieks, Māra Priedīte. Tobrīd vēl dejo četri
pāri, bet drīz kolektīvs izauga līdz astoņiem pāriem.
Dobeles kultūras nama un Auru deju kolektīvi Daugavas stadionā 1965. gada XIV Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos.
Dobeles novada Dziesmu un deju svētki 1971. gadā. Ķestermeža (tobrīd Komjaunatnes parka) estrādē dejo RKN deju kolektīvs.
Dobeles RKN deju kolektīvs 1973. gadā Ķestermeža (tobrīd Komjaunatnes parka) estrādē.
Dobeles koris pirms izbraukšanas uz Rīgu 1973. gadā. Attēla priekšplānā un kreisajā pusē – diriģente Māra Ģirne. Interesanti, ka fotogrāfam iespējams nejauši sanācis dubultā nofotografēt filmiņas kadru, radot iespaidu, ka diriģente dubultojusies. Diriģentiem un kolektīvu vadītājiem Dziesmu un deju svētku laikā jāspēj būt visur.
Dobeles rajona skolotāju koris 1975. gadā.